top of page

"Bet viņš sēž dīvānā un neattīstās!"


Ak jel, cik daudz šo esmu dzirdējusi un vēl pati tā domāju, un mazliet apspriedu ar draudzenēm, kad uzsāku savu ''garīgo ceļojumu''. Es praktizēju visādas jodziņas, kursiņus, grāmatas - augu, augu un vēl skatījos, cik daudz var augt. Bet viņš - viņš neko, tikai Netflix, tikai Chill. Un man viss pa gaisu iekšā iet - kā es tāda un viņš tāds? Iezagās "pārmetošā Pamela", kura nešpetni starp dīvana pauzēm viņam pastāstīja, cik viņš ļoti sevi degradē.
Es šobrīd šo dzirdu, kad dāmas atnāk pie manis uz konsultāciju, un man gribās ''uzšaut pa seju''. Kāpēc Tu lien iekšā izaugsmē, ja vienīgais, ko gribi darīt, ir izaudzināt otru? Viņš taču dīvānā ir laimīgs, Tu jau esi tā, kura laimi meklē, vai ne tā?
"Nu jā, bet man grūti, ka viņš tā un es citādāk," dāmas man atbild. Jā, es arī atceros, ka man bija grūti saņemties iet uz ballītēm ar savu draugu, kad pašai gribējās jogot un meditēt. Iekšējais sevis grauzējs uzreiz bija apmierināts, jo nu visu vakaru varēs ''pārmetošā Pamela'' uzdzīvot un grauzt pati sevi.
Vai jau saredzi kaut kur tādu līdzību un kaut ko, kas ir ne īsti vietā?!