Nostiprināt Paradumu - KĀ?

Updated: Jan 17

It kā man ir labi paradumi, bet vienmēr ir vieta uzlabojumam vai mazliet kaut ko piekoriģēt, vismaz man tā pagaidām vēl šķiet. Atomic Habits autora iedvesmota, arī es ķēros klāt paskatīties, vai ir kas tāds, ko tieši šobrīd varu izdarīt. Un IR!

Te nododu arī Tev mazos, vērtīgos un varbūt vienkārši atgādinājumus, kā Tu arī vari.

Pirmais ir 2 minūšu likums.

Vai tas, ko vēlies izdarīt, aizņem mazāk kā divas minūtes? Ja atbilde ir jā, tad izdari tagad.

Piemēram, katru reizi ieejot savā skapī (mums mājās ir tāda neliela telpiņa veļas mašīnai un tur arī karinām āra drēbes), es jau kādu laiku noskatījos, ka vajag izmazgāt zilo jaku. Vienu dienu, otru dienu, nu jau pagājis kāds mēnesis noteikti. Tad aprēķināju - kaut vai 30 sekundes mana laika aizņem šī doma un tad vēl man kaut kur katru dienu tā vēl aizķeras, ka ''vajag izdarīt''. Šorīt atkal uz to paskatījos, bet nu tur doma mazliet dziļāka - "ai, bet vēl jau var uzvilkt", "ja nu es šovakar gribēšu viņu vilkt?", "pag, jāatrod, ar kādām drēbēm kopā mazgāt", "no kabatām viss jāizvāc"... Bet tad es tā atgādināju sev - 2 minūtes! Izvācu kabatas un ieliku veļas mašīnā. Un viss!

Iedomājies, kā šī lieta vienkārši pazūd no Tava cietā diska galvā. Super, izdarīts!




15 minūšu likums.

Šis mazliet ilgāks, bet ne tik ilgs, lai atkal attaptos pie tā, ka nedari. Ja Tu tāpat kā es mazliet par daudz šad un tad vai gandrīz katru dienu saklausies un salasies iedvesmojošos Robina Šarmīgos podkastus, video un rakstus, tad ES ĻOTI CERU, ka jau esi nonākusi pie secinājuma - visu nav iespējams izdarīt! Nu tiešām nav! Cik stundu es gulētu, ja dienā vismaz divreiz jogotu, meditētu, ietu aukstajās peldēs, masētu seju, skrubētos, būtu aktīva sociālajos medijos, pavadītu laiku ar sevi, ar draugiem, ar ģimeni, izdarītu kaut ko jaunu, izdarītu kaut ko, kas baida mani, izkāptu no komforta zonas, uzrunātu svešinieku, darītu visu, ko man saka koučs, un, pag, es vēl nesāku par to, kā ir jāuzvedas darbā, biznesā vai sabiedrībā. Visu nē, BET var daudz!

Ko es daru? Es sevi pierunāju uz 15 minūtēm! Kad iestājās slinkums, es sev stāstu - tikai 15 minūtes jogas. Tikai 15 minūtes pastaiga ārā. Tikai 15 minūtes palasīt. Un man darbojas. Jo 15 minūtes man šķiet viegli UN pēc tam ir tā sajūta, ka es izdarīju. Dopamīns iededz laimes lampiņas smadzenēs un visi "happy"!


Mazliet pamocīt sevi!

Man šobrīd blakus datoram stāv mana rīta kafija. To es drīkstu dzert tikai tad, kad esmu uzrakstījusi vismaz X vārdus. Vai blogu. Vai grāmatai 1000 vārdus. Kafija smaržo, un man smadzenes izdomā, ko rakstīt, jo viņām gribas kafiju. Viņas arī izdomā, ka šis ir pēdējais padoms, lai var padzerties, jo jau siekalas pilna mute, šo aprakstot!

Tātad šis ir kā "reward" jeb apbalvojuma sistēma, kas piesaistīta jau esošajam rituālam - jā, rīta kafija. Bet, ja Tev ir grūti iesākt rakstīt pateicības, tad uztaisi kafiju un noliec to blakus savai kladītei, un pēc piecām pateicībām Tu sev atļauj dzert pirmo malku. Šis, es apsolu, darbojas FANTASTISKI! Mēs esam tomēr vēl dzīvnieciņi, un, zinot, kā sevi programmēt, mēs varam sevi vadīt. Es zinu, ka šeit var būt tāds mazais kauciens - bet es negribu sevi ierobežot, tās pateicības nebūs no sirds! Sākumā var gadīties, ka ir grūti un tas ir ok. Bet zini, kāds kaifs ir pēc pabeigtas grāmatas?!? Atceros, ka atbraucu mājās pēc izprintēto grāmatu paņemšanas un nelielās svinēšanas pie Vērmanes dārza un ieraudzīju netīro trauku kaudzi izlietnē, un es sev varēju pilnīgi bez jebkāda pārmetuma pateikt: "Man vienalga! Es uzrakstīju grāmatu, trauki var pagaidīt!"


Rakstīju un atcerējos vēl kādu -

prioritātes jeb sāc ar primāro sev!

Arī es dažkārt nenovācu lietas vakarā, esmu nogurusi un aizeju gulēt. Tad no rīta, kad ienāku virtuvē, tur visadas lietiņas, ko vajadzētu sakārtot, vai kaut kas pa māju mētājas. Un mans labākais risinājums un ieradums šeit: "STOP! Es iešu, izdarīšu vismaz 5 lietas, ko es gribu, un tad pārējais. Vispirms es un tad "pasaule"."

Es tiešām esmu dažkārt pagriezusi galdu uz to pusi, kur neredzu nekārtību un darījusi savas lietas. Tad, kad tās izdarītas, es ķeros pie kārtošanas - tā uzreiz ir cita enerģija. Es daru ar prieku, man galvā ir domas, kas mani ceļ, un varbūt pat pēc meditācijas tāda kārtošana ir forša, jo līdz galam varu kaut ko saprast, apsmadzeņot.


Nu tā lūk! Gaidīšu komentāros vai privāti - kā Tu esi sev iemācījusi labos paradumus/ieradumus? Vai uzraksti, kādu paradumu Tu vēlies, un es Tev atbildēšu, kā to vislabāk, manuprāt, ieviest.


P.S. Atceries - labi paradumi ir veiksmīga, laimīga, harmoniska dzīve! ;)

135 views0 comments

Recent Posts

See All