Īstais iemesls, kāpēc Tu vēl prokrastinē!
Šī sajūta, iespējams, Tevi jau ir iedzinusi bezizejā - šķiet viens solis uz priekšu un 5 uz atpakaļu. Tu muļļājies un prokrastinē. Besī pati sevi, un nekas īsti uz priekšu neiet.
Tas varbūt pat sākās ar ļoti labu nodomu - iesāki ar kādu no populārākajām pašizaugsmes grāmatām -
Robina Šarmas ''5 am club'' vai kādu no Ekarta Tolles uzrakstītajām.
Tu sāki apzināties sevi, Tu sāki sapņot lielākus sapņus un veidoji sapņu kolāžas.
Iespējams, Tu pat aizceļoji uz kādu
eksotisku zemi, lai nodotos pilnīga detoksasa retrītam kopā ar vietējajiem šamaņiem vai augsti novērtētiem guru.
Varbūt, ka Tu katru otro dienu ziemas aukstumā devies ledus ālinģī vai pildīji elpas vingrinājumus līdz eiforijai.
Tu pilnībā nodevies pašizaugsmei - darīji VISU, lai atrastu to, kas Tev traucē būt laimīgai.
Tu biji un, iespējams, vēl esi gatava doties uz priekšu, katru dienu, arvien vairāk.
Tu esi pašizaugsmes saindēta.
Tev nekad nav labi.
Blakus jābūt pareizajiem cilvēkiem.
Ekrānos jāredz augstas vibrācijas video.
Mājās jāskan mantrām vai jābūt klusumam.
Nevienam nav atļauts izbojāt Tavu rīta stundu sev.
Neviens nedrīkst traucēt Tavus ikdienas rituālus.
Tevi besī čīkstuļi, Tu izvairies no radiem, draugiem un turpini dzīvi pavadīt pašizaugsmes semināros, lai tur kopīgi ar vienā ''good vibes only'' valodā runājošajiem nodotos jaunai praksei, kura Tevi, iespējams, aizvedīs vēl kaut kur tālāk.
Kas ir tas tālāk?
Kas ir tas, ko Tu meklē?
Vai Tu esi vispār pajautājusi sev, kas Tu esi?
Vai Tu esi ieskatījusies savā ēnas pusē?
Vai Tu esi likvidējusi zemapziņas blokus, kuri Tev aizliedz dzīvot laimīgi, ja nav noteiktās vibrācijas, rituāla, klusuma vai mūzikas?
Kaut kas ir nogājis greizi. Tu jau vēlējies vienkārši būt laimīga, vai ne?
Bet tagad attopies pie vēl vairāk grāmatām, analizējot sāpes sevī, saproti, ka jāmaina visa dzīve un visi cilvēki tajā.
Es Tev gribu ieteikt - iepauzē!
Tu neko neatrisināsi ar tik lielām izmaiņām, jo, lai cik klišejiski neizklausās, laime nemīt apkārtējos.
Pakārtojot apkārtējos pēc sava 'ģīmja un līdzības'', liekot ''dancot pēc savas stabules'', Tu laimīga nebūsi.
Tev nāks nākamais 'nelaimīguma' iemesls.
Tad nākamais.
Un vēl.
Līdz Tu atkal gribēsi visu mainīt.
Un atkal.
Cik draugus un cik vīrus Tu vēlies mainīt?
Kā būtu, ja Tu varētu būt laimīga tieši tur, kur Tu esi-
darba vietā, kur Tu šodien strādā,
attiecībās, ar vai bez rutīnas,
savā ķermenī?
Vai Tev interesē šāda iespēja?
Man ir atbildes, tās nebūs maigas un pūkainas.
Tās būs skarbas un pretrunā ar ''turi sev apkārt tikai labus cilvēkus'' un ''miers ir uz jogas paklājiņa''.
Miers ir visur. Ja Tu spēj to uzņemt.
Ja Tu esi aizvērusi visas durvis, lai justos laimīga, un nododies sevis mocīšanas metodēm, lai sajustu, ka esi pelnījusi mīlestību.
Tu kaut kur esi nošāvusi greizi!
Tev nav jāsvīst pirtī vai jālec āliņģī, lai sevi mīlētu.
Tev nav jāmaksā guru vai jādodas uz Indiju, lai būtu laimīga.
Tev nevajag Chanel somiņu un Gucci jostu, lai justos vērtīga.
Tev nevajag jaunu pašizaugsmes grāmatu.
Tev vajag sevi.
Tev vajag satikt sevi.
Tu teiksi, bet kā, es tak visu laiku esmu ar sevi.
Pārrīties pusnaktī pustumsā pie ledusskapja un pārmest sev nākamajā rītā, nav būt ar sevi. Nemitīgi spiest sev darīt kaut kādas aktivitātes, lai Tu arī izskatītos aizņemta kā visi veiksmīgie, nav būt ar sevi.
Nekad nevarēt pavadīt laiku vienatnē ar sevi nav normāli.
Visu laiku būt aizņemtai ir slimība.
Neviens cits negrauj Tavu dzīvi, neviens Tev netraucē dzīvot tā, kā Tu vēlies, tikai Tu pati sev. Tu neesi vēl ieskatījusies savos zemapziņas blokos, savos BET un ES NEVARU, man NAV IESPĒJAMS.
Nē, es Tev neteikšu kārtējo: ''Bet ej un dari!'' Es nerunāju par to.
Tas ir iet dziļumā un saprast, kāpēc Tu nedari.
Kāpēc sevi dzen, bet nemīli. Tas ir atskārt, ka bērnības trauma Tevi vēl tur un Tu tai kalpo. Tas ir saprast, ka Tava interpretācija par traumu tur Tevi važās.
Tas ir izaugt no mazas meitenes, kura apvainojas un dusmojas, par atbildīgu sievieti, kura zin savu vērtību.
Kura var pateikt:
es šo piedzīvoju, bet šī trauma, neesmu es.
ES ŠO PIEDZĪVOJU, BET ŠĪ TRAUMA, NEESMU ES.
Tas ir ieskatīties acīs sev un pateikt
- es vienmēr būšu ar Tevi, Tu esi vērtība -
un nekad nepievilt sevi, jo Tu iemīlēsi pa īstam - sevi.
Tas ir tas, kas notiek, kad Tu sāc risināt savas zemapziņas blokus.
Nezini savus blokus?
Aspkaties populārākos blokus, kuri ir viesiem šeit:
Cik ilgi Tu vēl atliksi un nedarīsi?
Cik ilgi Tu dzīvosi ar norautu rokas bremzi?
Vai Tu esi labs piemērs savai ģimenei par to, kā var dzīvot dzīvi pilnvērtīgi?
Ja jūti, ka gribi ātrāk, efektīvāk un ar skaidru, soli pa solim plānu, doties izzināt un likvidēt savus blokus - piesakies kursam: Uzspridzini Blokus!
10 soļos atrisināsi savus limitējošos priekštatus par to, kas Tev dzīvē ir vai nav iespējams, un iegūsti iekšējo brīvību sevī.
Kāpēc es darītu?
Jo nav mums neierobežots laiks dzīvot, bet bloki ierobežo dzīvošanu.
Es atceros, kā es tik ļoti biju aizbloķējusi sevi no dzīves, bija sajūta, ka es tā kā skatos uz to, ka tā it kā man paslīd gar acīm un es neko tā īsti neizdzīvoju un nejūtu.
Kad sāku šo it kā netīro ceļojumu savos blokos, es sapratu, nemaz tik traki tur nav. Šodien es lepojos, ka es pazīstu sevi labāk, ka zinu, kāpēc kaut ko daru/nedaru.
Un es lepošos ar Tevi.
Es būšu Tev blakus.
Tiekamies bloku uzspridzināšanas kursā:
Kāds vēl ir labums, ja likvidēsi blokus?
Atrisināt Blokus, lai iedvesmotu citus!
Tas jau ir ''next level'', bet es gribu, lai Tu esi nākošajā līmenī.
Kad Tu atrisini savus blokus, Tu parādi citiem, ka ir iespēja
labāk, foršāk, vieglāk, ka arī viņi var tikt ārā no tās muļļāšanās un virzīties uz priekšu.
+ Bonusā, Tu atrisini paaudžu blokus,
jo, ja, piemēram, Tavā ģimenē visi smagi strādāja un nekad nejutās novērtēti, un Tu atrisinot bloku parādi, ka var strādāt viegli, var saņemt un pieņemt uzslavas,
Tu ienes savā dzimtā jaunas iespējas.
Nākamā paaudze jau darīs citādāk! Tavās rokās un izvēlē ir daudz spēka un iespēju!
